(Petit Basset Griffon Vendeen)

Par šķirni                                                  MŪSU SUŅI

Līksmais dzinējs

Mazais Vandejas asspalvainais basets (PBGV) ir ne vien neaizstājams mednieks, bet arī lielisks kompanjonsuns un tam par iemeslu noteikti ir viņa neatkārtojamais raksturs, kā dēļ tas iemantojis nosaukumu “līksmā šķirne” (happy breed) vai “līksmais dzinējs” (happy hound). 

PBGV ir ekstraverts, ļoti draudzīgs un neatkarīgs suns. Viņu raksturo vēl daudzi citi apzīmējumi: komisks, palaidnīgs, nevainīgs, enerģisks, spītīgs, jauks, mīļš, gudrs, aktīvs, brašs, ziņkārīgs… un tā es varētu turpināt un turpināt. Citiem vārdiem sakot – viņa dzīvesprieks plūst pāri malām, reizēm sastrādātās blēņas un saņemtais rājiens nekad neliks (ilgi) skumt un mazā astīte vienmēr tiks nepagurstoši luncināta.

Viņam ir dziļa, melodiska, dzinējam raksturīga balss, ašas kājas un neatvairāms purniņš. Lai arī balsi mēdz likt lietā un tādēļ it kā varētu derēt arī kā sargsuns, viņš tomēr pārāk mīl cilvēkus, lai kaut ko patiešām sargātu – draudzīgiem rējieniem sagaidīts mājās būs arī jebkurš svešinieks. PBGV nekad nemēdz būt agresīvs, tādēļ lieliski saprotas ar bērniem un citiem suņiem. Tomēr jāpatur prātā, ka viņš ir mednieks un bez pieskatīšanas nevajadzētu atstāt kopā ar mazākiem dzīvniekiem, piemēram, kaķi vai trusīti. 

Lai arī neatkarīgs savā dabā, tomēr vienmēr vēlas izpatikt un iepriecināt saimnieku. Viņš mūždien ir nodarbināts un par visu vairāk nevar izturēt, ja tiek ignorēts vai viņu māc garlaicība. Tādēļ, lai arī PBGV noteikti ir apburošs kompanjonsuns, tomēr tas nav suns ikvienam – tas jau agri jāsāk apmācīt, lai nesāktu nodarbināt pats sevi pēc saviem ieskatiem, kas ne vienmēr varētu sakrist ar saimnieka viedokli par labu uzvedību. Un, lai arī vienmēr laimīgs iepriecināt saimieku, viņš tomēr nav visvieglāk apmācāmais suns – tam var būt nepieciešama zināma pacietība, jo viņa uzmanība nereti aizklīst no saimnieka norādījumiem uz “interesantākām” lietām.

PBGV var būt piemērots turēšanai dzīvoklī, ja vien tam tiek nodrošinātas pietiekamas pastaigas un kārtīga izskriešanās. Tomēr viņu nevajadzētu atlaist bez pavadas nezināmās teritorijās, jo kā jau medību suns, viņš reizēm mēdz sekot savam degunam un iedzimtajam izzināšanas instinktam. Šī paša iemesla dēļ arī privātmājā jānodrošina sunim atbilstoša teritorijas norobežošana, jo PBGV ir slavens bēgšanas meistars – pratīs gan izrakt sev “tuneli uz Ķīnu”, gan pārvarēt augstākus šķēršļus. 

Eksterjers

PBGV ir neliels, samērīgs, īskājains kompakts suns. Standarts nosaka, ka kā kuces, tā suņi ir augumā no 33 līdz 38 cm skaustā. Būtiskākās īpatnības, kas raksturo mazo Vandejas asspalvaino basetu ir viņa ķermeņa proporcijas – vairāk garš nekā augsts – un izteiksmīgā bārda un ūsas, kā arī kuplās uzacis. Lai arī basets, tomēr viņam nav raksturīgi būt pārspīlēti garam – aptuvenā ķermeņa proporcija ir 1:1,5, kura tiecas vairāk uz kompaktu kā pārlieku garu. Šķirnei raksturīgs dziļš krūškurvis, kas sniedzas dziļāk par elkoņa locītavu. Muguras līnija ir taisna ar nelielu pacēlumu krustos, aste īsa un augstu pacelta  – vienmēr tiek nesta kā zobens. PBGV galva ir aptuveni divreiz platāka kā gara, purns ir īsāks par pakauša daļu, kur zemu novietotas nokarenas ausis, kas nesniedzas tālāk par purniņa galu. Šai šķirnei jau nosaukums liecina par spalvas kvalitāti – tā ir asa. Šķirnei raksturīgs “sabužināts” izskats – spalvas sakārtojumam jābūt pilnīgi pretstatam tam, ko varētu raksturot frāze “pedantiski sakārtots”. Sabužinātais kažoks parasti ir balts ar citas krāsas plankumiem – dzelteniem, oranžiem, trīskrāsu vai jauktiem. Šķirnes izcelsmes zemē Francijā ir pieļaujams arī melns ar bēšu krāsojums (nemaz baltā), taču šo variāciju neatzīst FCI standarts.

Petit Basset Griffon Vendeen FCI standarts (šobrīd nav oficiāli tulkots latviski).

Šķirnes izcelsme un attīstība mūsdienās

Mazais Vandejas asspalvainais basets (Petit Basset Griffon Vendeen) jeb PBGV, kā to ērtības labad saīsina no oriģinālā franču nosaukuma pirmajiem burtiem, ir neliela auguma dzinējs, kas radīts nelielu mediju – pirmām kārtām zaķu – medībām. Šī šķirne ir viena no Vandejas asspalvaino suņu saimes, kurā ir vēl trīs citas, kas radītas Francijas rietumu daļā Vandejas reģionā 16.gadsimtā, kuru atšķirības galvenokārt izriet no medījuma, kā medīšanai tās radītas. Vārds “griffon”, ko nereti latviski tulkojot šķirnes nosaukumu, pārnes kā lietvārdu “grifons”, patiesībā franciski nozīmē asspalvains. Un franču vārds “basset” nozīmē “tuvu zemei” jeb “zems”, kas raksturo šīs šķirnes suņu īsās kājeles.

Līdz 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem oficiāli nenošķīra mazo un lielo (Petit un Grand) Vandejas asspalvaino basetu versijas. Tobrīd Vandejas asspalvainais basets izskatījās kā mūsdienās zināmo abu šķirņu sajaukums – izmērā aptuveni kā mazais, tomēr garā galva, garais un smagnējais ķermenis ar nedaudz izliektām priekškājām, bija tuvāks lielā Vandejas asspalvainā baseta proporcijām. Tā kā mazie un lielie baseti tika aktīvi savā starpā pāroti, tad nebija jābrīnās, ka metienos dzima lielāki un mazāki suņi, mantojot gan viena, gan otra vecāka īpatnības. 1972. gadā Francijā tika pārtraukta mazo un lielo basetu savstarpēja pārošana, šķirnes tika oficiāli nošķirtas un piecus gadus vēlāk Francijas šķirnes klubs noteica pilnīgi oficiālu aizliegumu šo šķirņu savstarpējai krustošanai. Tā kā tas ir bijis pavisam nesen un abas šīs šķirnes var uzskatīt par ļoti jaunām, tad arvien vēl ir ļoti daudz darba to izkopšanā, tādēļ audzētāji mūsdienās ne vien tiecas saglabāt šķirņu īpatnības, bet pievērš lielu uzmanību izmēram un rūpīgi izkopj atšķirīgās iezīmes. Kā īsi tās nodala Soltrader audzētavas īpašnieks un dibinātājs, zinošs eksperts Gevins Robertsons: “Ir viegli paturēt prātā to, ko mēs meklējam Petit tipā. Tikai jāatceras “četri īsi”: īsas ausis, īss purns, īsa mugura un īsa aste. Un visām šīm lietām jābūt roku rokā.” 

Interesanti, ka galvenokārt par šo šķirņu izveidi mums jāpasakās Dezami ģimenei, kuri jau 1890ajos gados nošķīra “Grand” un “Petit” variācijas un definēja to atšķirības. Šī ģimene trīs paaudzēs ir ieguldījusi visus savus spēkus šo šķirņu attīstībā, dibinājusi un vadījusi šķirņu klubu Francijā no 1907. līdz 1985. gadam un izstrādājusi šķirņu standartu, kas šobrīd ir spēkā tikai ar nelieliem labojumiem.

 

Iveta Sondore


free counters