Bladhaunds izceļas dzinējsuņu grupā ar masīvo augumu – būdami 58-69 cm augsti, svarā sasniedz pat 55 kg. Nokarenās ādas krokas uz galvas un kakla piešķir dzīvniekam skumjus vaibstus. Patiesībā bladhaundi ir aktīvi, rosīgi, bieži vien patvaļīgi suņi, kas uz mērķi dodas, neņemot vērā nedz šķēršļus, nedz saimnieka gribu.

Bladhaundu dzimtene ir Beļģija, tos var uzskatīt par visu dzinējsuņu priekštečiem – pirmās ziņas datētas ar septiņsimto gadu, tie saukti par svētā Huberta suņiem.

Šīs šķirnes nosaukums “asinssuns”, visticamāk, saistīts ar šo suņu izcilajām spējām izsekot ievainotu zvēru pa atstātajām asins pēdām. Bladhaundu oža ir vislabākā starp visiem pēddziņiem, suņi spējīgi izsekot pat piecas dienas vecas pēdas. Izsekojot un panākot medījumu, suns neuzbrūk, bet uzsāk “rotaļu”, lai noturētu to uz vietas. Šā iemesla dēļ bladhaundus izmantoja pazudušu cilveku meklēšanai, kā arī izbēgušu noziedznieku un vergu gūstīšanai.

Bladhaunds ir mierīgs, cilvēkam vienmēr maigs un draudzīgs sabiedrotājs, ja vien saimnieks spēj izprast šo suņu raksturu. Bladhaundi ir majestātiski un jūtīgi dzīvnieki, kas attieksmē pret sevi nepieļauj nekādas vaļības. Jāņem vērā to iedzimtā tieksme izsekot jebkuras interesantas pēdas, labāk, ja suns dzīvo plašā teritorijā, kur ir iespēja brīvi izskrieties. Ja kāds sunim sajūtams aromāts piesaista tā interesi, novērst neatlaidīgo uzmanību ir ļoti grūti. Bladhaunds var būt ļoti neatlaidīgs un neatkarīgs, pat spītīgs – visu, ko viņš dara, dara tikai pēc paša vēlēšanās un tikai saimnieka dēļ, tādēļ suņa audzināšanai jābūt nepiespiestai, ļoti pacietīgai un konsekventai. Nevar gaidīt, ka bladhaunds būs paklausīgs un padevīgs, visbiežāk suns rīkojas pēc sava prāta.

Bladhaunds ļoti pacietīgi izturas pret bērnu draiskulībām, drīzāk suns jāpasargā no pārlieku aktīviem bērniem. Draudzīgi izturas gan pret saviem ģimenes locekļiem, gan pret svešiniekiem.Par sargsuni tas var noderēt vienīga sava impozantā izskata, ne dabas dēļ. Tas gan labprāt uzries svešiniekam, bet ar to pašu viss arī beigsies. Labi satiek ar citiem dzīvniekiem. Būdams ārkārtīgi izturīgs, bladhaunds no saimnieka gaidīs garas pastaigas.

Apmatojums šiem suņiem ir īss un biezs, sevišķu kopšanu neprasa, taču jāpievērš uzmanība ādas krokām un ausīm, lai neieviestos infekcija. Bieža problēma lielajiem suņiem ir kuņģa sagriešanās. Agšanas periodā kucēni jāsargā no pārliekas slodzes. 

«Valmieras Kennelklubs»