Par šķirni                                    MŪSU SUŅI

FCI standarts Nr. 163


IZCELSMES VALSTS: Lielbritānija

 

ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 27.04.1989.

 

PIELIETOJUMS: dzinējsuns

 

KLASIFIKĀCIJA: 6. grupa - dzinējsuņi un tiem radnieciskās šķirnes
1.3. apakšgrupa - maza auguma dzinējsuņi
Ar darba spēju pārbaudi.

 

KOPĒJAIS IESPAIDS: Īskājains dzinējsuns ar ievērojamu masu, labi sabalansēts, kvalitātes pilns. Vēlams zināms daudzums liekās ādas.

 

UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Neatlaidīgs senas izcelsmes dzinējsuns, kurš medī ar ožas palīdzību. Tam piemīt bara instinkts un zema, melodiska balss, tas ir ļoti izturīgs medībās. Mierīgs, nekad nav agresīvs vai bailīgs. Cilvēku mīlošs.

 

GALVA: Purna muguriņa ir gandrīz paralēla pieres līnijai un nav daudz garāka par galvas daļu no pārejas līdz pakauša pauguram. Pieļaujams mērens daudzums krunku uz pieres un blakus acīm. Jebkurā gadījumā galvas āda ir pietiekami vaļīga, lai veidotu ievērojamas krokas, ja tiek pavilkta uz priekšu, vai, ja galva ir nolaista uz leju.

 

GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: Izliekts, ar izteiktu pakauša kaulu, vidēja platuma uzacu daļā un nedaudz sašaurināts purna virzienā.
Pāreja: mērena.

 

PURNA DAĻA:
Degungals: Pilnīgi melns, izņemot gaišas krāsas suņus, kad tas var būt brūns vai sarkanbrūns. Lielas un labi atvērtas nāsis, kuras var izvirzīties nedaudz tālāk par lūpām.
Purns: Kopumā purns izskatās kalsns, bet ne smails.
Lūpas: Augšlūpa ievērojami pārklāj apakšlūpu.
Žokļi / zobi: Žokļi spēcīgi, ar perfektu, regulāru un pilnīgu šķērveida sakodienu, t.i. augšējo griezējzobu rinda bez atkāpes pārsedz apakšējo griezējzobu rindu un zobi novietoti žoklī vertikāli.
Acis: Rombveida, nedz izvelbtas, nedz pārāk dziļi novietotas, tumšas, bet gaišas krāsas suņiem var būt tonētas līdz vidēji brūnām. Izteiksme mierīga un nopietna. Apakšējā plakstiņa sarkanā gļotāda redzama, bet ne pārmērīgi. Gaišas vai dzeltenas acis augstākā mērā nevēlamas.
Ausis: Novietotas zemu, tieši zem acu līnijas. Garas; sniedzas pāri pareiza garuma purnam, bet ne pārmērīgi. Šauras visā to garumā un labi saritinātas uz iekšpusi; ļoti lokanas, smalkas un samtainas.

 

KAKLS: Muskuļots, labi izliekts un samērā garš, ar izteiktu, bet ne pārmērīgi, pakakli.

 

ĶERMENIS: Garš un dziļš visā garumā; skausts un krusti apmēram vienādā augstumā.
Mugura: Līdzena un samērā plata. No skausta līdz gūžām ne pārāk gara.
Jostasvieta: Var būt nedaudz izliekta.
Krūtis: Krūšu priekšdaļa, aplūkojot no priekšpuses, ietilpst apakšplecu veidotajā liekumā. Labi izteikts krūšu kauls, bet krūtis nav nedz šauras, nedz pārāk dziļas. Ribas labi noapaļotas un izliektas, bez deformācijas, vērstas atpakaļ. 

ASTE: Labi novietota, samērā gara, spēcīga pie pamatnes, virzienā uz galu sašaurinās, ar mērenu daudzumu rupju matu tās apakšpusē. Kustoties tur stingri paceltu un nedaudz izliektu zobena formā, nekad ne saritinātu vai sagāztu uz priekšu.

 

KĀJAS

PRIEKŠKĀJAS: Priekškājas īsas, spēcīgas, ar masīviem kauliem. Kāju apakšdaļā ādas krokojumi.
Pleci: Lāpstiņas labi vērstas atpakaļ; pleci nav smagi.
Elkoņi: Nav vērsti nedz uz iekšu, nedz āru, bet cieši pieguļ pie sāniem.
Apakšpleci: Apakšpleca augšdaļa vērsta nedaudz uz iekšpusi, bet ne tik daudz, lai kavētu brīvas kustības, vai tā, ka kustoties vai stāvot kājas saskartos.
Pēdvidus: Ļoti nevēlama āža kāja (apakšpleca apakšējais gals pārliecas pār karpālo locītavu).

 

PAKAĻKĀJAS: Stipri muskuļotas, labi novietotas, skatoties no mugurpuses, izskatās gandrīz apaļas. Var būt ādas krokojumi starp papēdi un ķepu un neliels maisiņš lecamās locītavas aizmugurē, kas veidojas no brīvās ādas.
Ceļa locītavas: Labi izteiktas.
Lecamās locītavas: Novietotas zemu un nedaudz liektas uz leju, bet nav vērstas nedz uz iekšpusi, nedz ārpusi, un dabīgā stājā atrodas tieši zem ķermeņa.

 

ĶEPAS: Masīvas, labi izteiktiem kauliem un pēdu spilventiņiem. Priekšķepas var būt vērstas taisni uz priekšu vai nedaudz uz āru, bet jebkurā gadījumā suns vienmēr stāv pilnīgi stabili, svaram sadaloties vienmērīgi uz pirkstiem un pēdu spilventiņiem tā, ka ķepa atstātu liela suņa ķepas nospiedumu un nebūtu vietas, kur tā neskartu zemi.

 

GAITA / KUSTĪBAS: Vissvarīgākais. Vienmērīgas, brīvas kustības ar labu priekškāju vēzienu un spēcīgu pakaļkāju atgrūdienu, suns kustas stabili gan ar priekškājām, gan pakaļkājām. Lecamās un ceļa locītavas kustībās nekad nav stīvas, nedz arī nagi beržas pret zemi.

 

APMATOJUMS

APMATOJUMS: Gluds, īss un cieši pieguļošs, bet ne smalks. Visas aprises tīras un bez pagarinātiem akotmatiem. Garš, mīksts apmatojums ar pagarinātiem akotmatiem ir ļoti nevēlams.

 

KRĀSA: Galvenokārt melni balti ruda (trīskrāsaina); citrondzeltena ar baltu (divkrāsaina); bet pieļaujama jebkura dzinējsuņa krāsa.

 

LIELUMS: Augstums skaustā 33-38 cm.

 

TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.

 

N.B. : Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.

 

Info no Dogs.lv

free counters